Nesen klausījos “LSE” universitātes politikas filozofes Lea Ypi lekciju par revolūciju pamatotību un attaisnojamību. Nolēmu arī šī bloga tematikas ietvaros padomāt par šo tēmu, tiesa, gan nedaudz no cita skatpunkta. Vai protestiem, kas vērsti uz ilgtspējīgiem risinājumiem, vides saudzēšanu un esošo darbību pārdomāšanu, ir maz kāda jēga un ieguvumi?
Īsumā. Protestiem ir jēga! Protestus gan jāuztver kā sistēmisku spiediena mehānismu, kas maina politikas un biznesa risku aprēķinu, nevis kā vienu perfektu pasākumu, kam uzreiz jāatrisina klimata krīze. Daļa formu ir neērtas un dažas metodes strīdīgas un nevajadzīgi kretīniskas. Tiesa, kustības ietekme bieži parādās netieši un caur sabiedrības uzmanību, normu maiņu un tirgus signāliem. Zemāk iztirzājums.
1.Jā, nepatika pret protestētājiem ir pieņemama
Iedomājies “Radikālā Spārna” efektu kā durvju spērienu. Bieži vien šķiet, ka radikālas akcijas – līme, zupas, bloķētas šosejas, vēl kas – tikai nokaitina sabiedrību. Un dati tev piekristu. Aptuveni 46% cilvēku norāda, ka šādas akcijas mazina atbalstu šādām akcijām. Precīzāk gan, mazina atbalstu konkrētajai protestēšanas metodei.
Un šeit slēpjas paradokss: Nepatika pret kurjeru nenozīmē nepatiku pret ziņu.
Protestu uzdevums nav būt “mīļiem”. To uzdevums ir neļaut tēmai pazust no ziņu lentēm un aktuālo problēmu ierāmēšanas monopola. Kad radikāļi uztaisa troksni, pēkšņi pragmatiskie, “mērenie” ilgtspējas risinājumi politiķiem un investoriem vairs nešķiet dārgi vai nevajadzīgi. Tie šķiet droši. Tas ir veids, kā pārbīdīt un nospraust normālības robežas. Viss ir labi, viss ir menedžējams, lēnam un ar prātu.
2. Kad aktīvisti šķauda, birža saķer iesnas
Vai sociālajām kustībām ir jēga? Pamēģināsim uzrakstīt formulu:
Publiskais spiediens = Reputācijas risks + Finansiāls risks -> Rīcība
Tā nav teorija, tā ir statistika. Uzņēmumi, kas jūt aktīvistu elpu pakausī, statistiski biežāk uzlabo savus ESG rādītājus. Tas nav tikai PR triks. Pētījumos fiksēts, ka mērķēta spiediena rezultātā korporatīvo klimata iniciatīvu ietvaros emisijas samazinājušās par vairāk nekā 35%.
Protests nav tikai troksnis ielās. Tas ir tirgus signāls, kas liek kapitālam plūst vides ilgtspējas virzienā. Kapitālisms nemainās sirdsapziņas dēļ. Tas mainās, lai izdzīvotu. Un protesti padara “nezaļu” rīcību par izdzīvošanas risku. Tik vienkārši.
3. Digitālā “kauna staba” spēks
Ja pilsētvides protestus var ignorēt – tie tomēr visai drīz beigsies -, tad digitālo vētru ignorēt nevar. Tie ir pierādījumi, kas ātri iegūst starptautisku konvertējamību.
Mēs bieži dzirdam terminu “clictivism” jeb klikšķu aktīvismu. Par to šeit arī domāju. Ja uztveram šo nodarbi ar tādu kā vīpsnāšanu, tad vērts padomāt par mūslaiku informācijas uztveršanu un informācijas avoutu nozīmību tajā, ko un kā mēs uztveram. Vieglā valodā – sociālajiem medijiem ir spēks. Un biznesa vidē tieši šis ir viens no bīstamākajiem ieročiem. Sociālie mediji ir demokratizējuši uzņēmumu uzraudzību. Agrāk, lai atklātu neētisku rīcību, vajadzēja izmeklējošo žurnālistiku. Tagad pietiek ar vienu vērīgu darbinieku, vienu nopludinātu fotoattēlu un vienu “viral” ierakstu. Jo plašāks un koordinētāks ir sociālais tīkls, kas darbojas caur sociālajiem medijiem, jo nozīmīgāki būs centienu rezultāti.
4. Mīts par “Svēto Zaļo”
Mums jāpārtrauc meklēt “Ideālais Ilgtspējas Cilvēks”. Viņa neeksistē. Viņs neeksistē. Viens no lielākajiem bremzējošajiem faktoriem ir bailes būt liekulim. “Kā es varu protestēt pret naftu, ja braucu ar dīzeli?” vai “Kā es varu runāt par ētiku, ja pērku drēbes no modes veikalu plauktiem?”
Sistēmas maiņai nav nepieciešami 100 perfekti cilvēki. Tai nepieciešami miljoni, kas rīkojas nepilnīgi, bet pareizajā virzienā.
Boikots ir tirgus instruments, nevis morālais eksāmens. Ja tu vari atļauties boikotēt, dari to. Tā ir balsošana ar naudu. Konsekvence (pat ja nepilnīga) ilgtermiņā ir bīstamāka nekā īslaicīgs, sakāpināts uzliesmojums. Galvenais zināt un būt pārliecinātiem, ka pārmiņas ir nepieciešamas.
“CheatSheet” protestētājiem
Pārmaiņas ir kopība. Vajag gan tos, kas bļauj uz ielas, gan tos, kas klusām un pieticīgi gatavi būvēt jauno ilgtspējīgo aprites ekonomiku.
- Izvēlies vienu cīņu. Nemēģini izglābt visu pasauli vienā dienā. Izvēlies vienu ieradumu vai zīmolu kategoriju, ko mainīt, un dari to dzelžaini konsekventi.
- Esi datu detektīvs. Ja zīmols saka “mēs esam zaļi”, prasi: “Kur ir dati?”. Neapstājies pie smuka iepakojuma.
- Atbalsti vīziju. Tērē savu naudu un uzmanību tur, kur redzi ne tikai produktu, bet arī plānu labākai nākotnei.
Vēsturi raksta tie, kas uzdrīkstas traucēt mieru, un tie, kas pietiekami ātri saprot, ka vecā pasaule vairs neatgriezīsies. Šodienas protesti nebūs 20.gadsimta iemūžināto liecību atkārtojums. Tas pareizi, jo mainījusies gan ekonomiskā, gan politiskā, gan tehnoloģiskā vide. Šodien protestu metožu centrā ir prasmīga un stratēģiska tīklošanās.
P.S. Profesores Lea Ypi lekcija.