Attālināta vai hibrīdrežīma darba iespējas šodien tiek piedāvātas dažādās pakalpojumu nozarēs. Iespējas strādāt attālināti piespiedu kārtā kļuva par realitāti; un tiem, kas to spēja īstenot, par luksusa iespēju COVID-19 pandēmijas laikā.
Lai arī darba devēju un pētnieku vidū jautājums par pēcpandēmijas attālināta darba modeļa turpmāku nodrošināšanu pēcpandēmijas apstākļos joprojām tiek diskutēts, no darba ņēmēju pozīcijām skaidrs gan ir viens – darbs attālināti palielina darba ņēmēju apmierinātību ar savu darbu un laimības izjūtu.
Raksta gaitā gan pievērsīsimies attālināta darba iespējami neizceltai šķautnei, proti, kredītreitingam. Ja strādājat attālināti un tikai, vai gadījumos, ja būs nepieciešams veikt finansiālu aizņēmumu (zemu procentu likmju vai bezprocenta ātro kredītu formā), attālināts darbs netiks skatīts ar lielākām aizdomām par šīs darbavietas iltermiņa iespējām nodrošināt ienākumus. Jo īpaši gadījumos, ja kredītvēsturi nevar uzskatīt par nevainojamu.
Ja nepieciešams finansējums
Pirms domāt par attālināta darba ietekmi uz kredītreitigu, vispirms vērts minēt, kā rīkoties un ko meklēt brīžos, kad nepieciešams papildus finansējums. Aizņēmuma iespējas internetā ir dažādas, sākot no banku piedāvātajiem fiksētās vai mainīgās likmes zemu procentu kredītiem līdz bezprocentu ātrajiem kredītiem un kredītkartēm.
Tomēr situācijās, kad aizņēmējam ir slikta kredītvēsture, var nākties pieņemt faktu, ka banku kredīti netiks izsniegti un izvairīgi būs arī ātro kredītu izsniedzēji. Taču viss nebūt nav tik bezcerīgi. Latvijā ir finanšu iestādes, kurām kredīts neskatoties uz kredītvēsturi arī ir piedāvājumā. Prasības pēc papildus informācijas tieši saistībā ar finanšu situācijas apliecināšanu un spēju nodrošināt kredīta atmaksu būs paaugstinātas, tiesa iespējas saņemt kredītu arī tad, ja iepriekšējie aizdevumi nav nokārtoti laikā vai nemaz, pastāv. Te nu arī jautājums par attālināta darba faktoru.
Attālināta darba kredītreitinga “svars”
Slikta kredītreitinga apstākļos galvojums, ko vēlas saņemt kredtu izsniedzošā iestāde ir paredzamu ienākumi, kas atbilstu kredītsaistību izpildei. Kā raksta sākumā pieminēts, ja pandēmijas laikā attālināts darbs tika skatīts kā nepieciešamība privāto uzņēmumu pamatfunkciju realizēšanā, tad šobrīd debates par attālināta darba vērtīgumu nav vienprātīgi pozitīvas.
Zemāks atalgojums, sliktāki komandas darba rezultāti un mazākas iespējas kāpt pa karjeras kāpnēm ir tās blaknes, kuras attālināta darba formā saskata tā kritiķi, no kuriem galvenie ir darba devēji. Lai arī ne visās nozarēs, tomēr attālināts darbs šādas aktuālās diskusijas dēļ var nozīmēt papildu jautājumus no kredītiestāžu puses par to, cik lielas iespējas aizņēmējam būs pirmkārt, izturēt darba konkurences apstākļus un, otrkārt, vai ilgtermiņā kredīta aizņēmumi varēsi tikt nomaksāti, pieņemot, ka dzīves dārdzība un inflācija paredz algas pieaugumu jeb kaut potenciālas iespējas vidējā termiņā kāpt pa karjeras kāpnēm un pelnīt vairāk.
Ilgtspējīga finanšu plānošana un attālināts darbs
Protams, katra situācija atšķiras. Tātāds nozarēs kā informācijas tehnoloģijas darbs attālinātā režīmā ir norma, savukārt citās nozarēs visticamāk būtu nepieciešams papildus skaidrojums par šāda darba formas atbilstību un iespējām. Jo īpaši gadījumos, ja attālināts darbs saistīts ar ārzemju vai starptautiskiem uzņēmumiem.
Galvenais tomēr ir koptēla radīšana, sliktas kredītvēstures apstākļos īpaši apdomājot adekvātu un attaisnojamu aizdevuma apjomu, norādot uz skaidru ieceri, kā finansiālās saistības tiks izpildītas norādītajos termiņos. Attālināta darba specifika var radīt bažas, līdz ar to tas jāņem vērā, domājot par personīgajām finansēm un ilgtspējīgu finanšu risinājumu atrašanu.
Attālinātam darbam (tā kā) jā!
Raksta tonis nav pats uzmundrinošākais, tomēr nodoms nudien tāds ir. Finansiālā neatkarība – ilgtspējīgas domāšanas būtisks pīlārs – var tikt sasniegta dažādos veidos, tai skaitā domājot par izvēlētā aroda novērtējumu darba tirgū un līdz ar to arī banku un kredītiestāžu redzējumu, aizņemoties kredītu. Slikta kredītvēsture nebūt nav nesavienojama ar attālināta darba veikšanu, tomēr jādomā par izvēlētās darbavietas iltermiņa perspektīvām un izaugsmes iespējām.