Uzreiz ir skaidrs, ka pāreja uz darbu attālināti visplašāk ir iespējama tieši tehnoloģiski attīstītākajās valstīs un pilsētās. Droši būtu arī apgalvot, ka reģionos, kur ir procentuāli lielākas iespējas strādāt attālināti, ir bijis vieglāk cīnīties ar COVID-19 pandēmiju, jo pielāgoties šai situācijai ir bijis salīdzinoši daudz vieglāk.
Attālināta darba potenciāls dažādās industrijās
Pāreja uz darbu attālināti savā ziņā pieprasa lielāku tehnoloģisko nodrošinājumu, jo daudz resursu, kas bija pieejami ofisā, nav pieejami mājas apstākļos. Daudzām nozarēm strauja digitalizācija un procesu pārveidošana jau notikusi pēdējo gadu laikā, tāpēc īpašas izmaiņas varbūt nemaz darba procesā nav notikušas, tomēr ir pietiekami daudz nozaru, kurām ir bijis īpaši sarežģīti pielāgoties “jaunajam normālajam”, vai arī tas pagaidām nav bijis iespējams vispār. Vismazākās iespējas pāriet uz darbu attālināti ir, piemēram, viesmīlības industrijai, rūpniecības, celtniecības un administratīvajām industrijām, jo tajās ļoti daudz ko šobrīd nav iespējams automatizēt vai aizstāt ar attālināti vadītu darbaspēku. Pretēji tam vislielākais potenciāls pārejai ir redzams IT un tehnoloģiju industrijai, kā arī izglītības, tehnisko servisu, pārvaldes un finanšu industrijām. Lielākie šķēršļi, kas attur uzņēmumus un industrijas kopumā no pārejas uz darbu attālināti, ir dažādi tehnoloģiskie trūkumi, kiberdrošības un privātuma politikas jautājumi, kā arī finansējuma trūkums tādai darbībai.
Attālināta darba potenciāls dažādās Eiropas valstīs
2018. gadā OECD veiktais pētījums apskatīja potenciālu pāriet uz darbu attālināti 27 ES valstīs, pētot vairākas valstu pilsētas. Galvenie pētījuma secinājumi iezīmēja, ka valstu galvaspilsētās un citās lielākajās pilsētās pārejai ir vidēji par 10 – 15% lielāks potenciāls, salīdzinot ar mazākām un neattīstītākām pilsētām valstī. Ar augstākajiem rādītājiem izcēlās vairākas pilsētas vai rajoni, piemēram, Brabant Wallon (Beļģija), London (Lielbritānija), Prague (Čehija), Ile de France (Francija). Savukārt zemākos rādītājus uzrāda visas pētītās Spānijas un Turcijas pilsētas. Par vienu no stabilākajām valstīm var uzskatīt Vāciju, jo visas tās pētītās pilsētas atrodas virs vidējā rādītāja. Arī Latvija tika iekļauta šajā pētījumā, tomēr pētīta tika tikai Rīga, kuras rādītājs atrodas tieši uz vidējā līmeņa taisnes, kas nozīmē, ka Latvijai ir vieta izaugsmei šajā aspektā, bet, salīdzinot ar citām valstīm, nav arī sliktākie rādītāji.
Avoti: OECD calculations based on the European Labour Force Survey, American Community Survey, Turkish Household Labour Force Survey and Occupational Information Network data (accessed in April 2020)
Kāpēc šāda tipa dati varētu būt noderīgi turpmāk?
Šāda informācija var būt noderīga daudzām tirgū iesaistītajām pusēm. Darba ņēmējam tas spēj kalpot par ideālu rīku, lai, iespējams, izvēlētos sev saistošāku darba vietu – šajā gadījumā valsti vai pilsētu. Darba devējiem tas var būt ļoti svarīgi, lai varētu atrast visatbilstošāko vietu biznesa uzsākšanai vai turpināšanai, kā arī pašām valstīm tas var kļūt par ideālu rādītāju, lai tā spētu spriest par savu digitalizācijas izaugsmi, salīdzinot ar citām valstīm. Veiksmīgākās valstis un pilsētas var kalpot par piemēru citiem. Lai gan katrai ir atšķirīgas infrastruktūras, vienmēr var atrast noderīgu informāciju, lai veicinātu veiksmīgāku pašizaugsmi.
Viennozīmīgi ar katru gadu potenciāls pāriet uz attālinātu darbu palielinās lielākajā daļā pasaules, runājot gan par industriju specifiku, gan valstu pielāgošanos un izaugsmi procesu digitalizācijā. COVID-19 pandēmija visticamāk būs būtiski ietekmējusi daudzu nozaru pāriešanu uz attālinātu darba modeli, tāpēc būs interesanti vērot šī gada pētījumus par esošo situāciju pasaulē, lai vēlāk salīdzinātu ar iepriekš iegūtajiem datiem.